Pavasaris ir klāt: vai esam gatavi nokārtot aļņa testu?

Iesilstot gaisam, dienām kļūstot garākām un sākoties pavasara aktivitātēm, palielinās arī automašīnu skaits uz ceļiem, cilvēkiem biežāk dodoties uz savām lauku mājām vai dabā. Vienlaikus palielinās risks uz ceļiem sastapt savvaļas dzīvniekus, īpaši starpmežu posmos, kas ir šķērslis to ceļā uz dabīgajām barošanās vietām.

Pēc Oskara Irbīša, satiksmes drošības speciālista un Rīgas Tehniskās Universitātes pasniedzēja, teiktā, pavasaris dzīvnieku pārvietošanās ziņā nav uzskatāms par īpašu laiku, taču notiek nemitīga migrācija, un pieaugošā transporta plūsma nenovēršami vairo negadījumus, kuros iesaistīti meža iemītnieki.

“Lielākā daļa dzīvnieku dienas laikā slēpjas un baroties dodas vakarā. Risks pieaug no rīta un vakarā jeb rītausmā un krēslā. Tas tad arī ir laiks, kad visbiežāk notiek negadījumi, īpaši ar lieliem dzīvniekiem, kas var izvērsties visai nepatīkami,” saka eksperts.

Aļņa tests

Pēc O. Irbīša teiktā, visbiežāk uz ceļa parādās un lielāko risku rada stirnas un mežacūkas, tiesa, mežacūkas pēdējo gadu laikā kļuvis mazāk. Retāk gadās brieži un aļņi, bet avārijas ar to iesaisti var būt īpaši bīstamas.

“Saduroties ar stirnu, var rasties bojājumi, taču tie ir relatīvi nelieli – salauzta radiatora reste, ieliekts spārns, varbūt izsists lukturis, taču briedis var iegāzties vējstiklā, savukārt aļņa notriekšana var beigties traģiski, jo tas sver pusi tonnas, un jumta statnes var neizturēt. Jāņem vērā arī tas, ka alnis atšķirībā no stirnas vai mežacūkas no auto var nebīties.”

Risku sastapties ar neprognozējamu dzīvnieku kustību autoražotāji jau sen ir identificējuši kā nopietnu risku, kam nepieciešami atbilstoši drošības risinājumi, un visdrīzāk pat tie, kuri sevi nepieskaita pie auto entuziastiem, būs dzirdējuši par tā saucamo aļņa testu, ko jāspēj nokārtot katram mūsdienu automobilim.

Aļņa tests ir viena no vissvarīgākajām automašīnas drošības pārbaudēm un tā būtību izsaka pats nosaukums – tas raksturo automobiļa spēju izvairīties no pēkšņa šķēršļa un, saglabājot kontroli pār kustību, atgriezties savā braukšanas joslā.

Par aļņa testu jāpateicas zviedru autožurnālistiem, kuri automobiļu spēju veikt apbraukšanas manevru vienā vai otrā veidā pārbaudīja kopš 70. gadiem, taču īpašu uzmanību tas izpelnījās 1997. gadā, kad notika skandalozais incidents ar tikko izlaisto Mercedes-Benz A-klasi – pie stūres esot Teknikens Värld žurnālistam Robertam Kolinam, jaunais spēkrats apgāzās.

Epizode piesaistīja milzīgu uzmanību, tests tika standartizēts (ISO 3888-2) un deva milzīgu impulsu elektroniskās stabilitātes sistēmas attīstībai, tās spējām sasniedzot līmeni, par ko 1997. gadā varēja tikai sapņot.

Daudzas modernās stabilitātes kontroles sistēmas aktivizējas, kad riteņi zaudē saķeri, taču pērn izlaistā modernizētā Jaguar F-Pace inteliģentā braukšanas dinamikas sistēma spēj darboties ar apsteidzi, pievadot griezes momentu riteņiem, kam tām vajadzīga, un saglabāt kontroli, pat pirms sākusies slīdēšana.

Turklāt avārijas bremzēšanas sistēma, daļa no vadītāja palīgsistēmu kopuma, kas pārrauga kustību automobiļa priekšā un aizmugurē, un piedāvā dažādas drošības tehnoloģijas, to skaitā vadītāja modrības kontroli, palīdz novērst sadursmi ar negaidītu šķērsli uz ceļa.

Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors Jānis Vanks uzsver, ka ir svarīgi novērtēt sava auto spējas un braukt tām atbilstošā veidā. Jo paklausīgāks ir automobilis, jo vairāk priekšrocību, kad ekstrēmās situācijas momentāni jāpieņem lēmums.

“Vai tā būtu stūres griešana, bremzēšana vai akseleratora nospiešana, no vadītāja ir nepieciešama tūlītēja reakcija, jo šādās situācijās iznākums izšķiras dažās sekundes daļās,” skaidro drošas braukšanas eksperts.

Straujas izaugsmes joma

J. Vanks norāda, ka rīta un vakara stundas ir bīstamākas neatkarīgi no gadalaika – samazinātas redzamības dēļ ir grūtāk sekot satiksmei, nemaz nerunājot par dzīvniekiem, kas slēpjas pamežā. Tāpēc satiksmes drošība ir ļoti atkarīga no tā, cik labi ir izgaismots ceļš un joslas tā malā.

“Viena no jomām, kur ir noticis ļoti ievērojams progress, ir automobiļu lukturi. No svara ir katrs izgaismotais ceļa centimetrs, katrs laikus pamanīts šķērslis un katrs autovadītājs, ko nav apžilbinājusi pretimbraucēja gaisma,” saka J. Vanks.

Gandrīz visi augstas klases automobiļu ražotāji LED jeb diožu lukturus iekļauj standarta aprīkojumā. Ražotāji kā Jaguar sper soli tālāk un piedāvā Pixel LED priekšējos lukturus ar adaptīvu gaismas kūļa veidošanu, to automātiski pielāgojot atkarībā no braukšanas ātruma, apvidus un laikapstākļiem.

Šāds risinājums ļauj pilnībā piemēroties specifiskiem apstākļiem, ātrāk pamanīt dažādus objektus un samazina acu nogurumu. Piedevām tehnoloģija gaismas kūli veido tā, lai tas nežilbinātu pretimbraucējus un neietekmētu viņu redzamību.